
Rīgas Augstākajā reliģijas zinātnes institūtā (RARZI) jau vairāk kā desmit gadus ir profesionālā maģistra studiju programma ar kvalifikāciju pastorālais konsultants, bet šogad pavasarī tika nodibināta Pastorālās aprūpes profesionāļu asociācija. Šajās abās iniciatīvās lielu artavu ir ieguldījusi RARZI Studiju programmas direktore Ingrīda Trups-Kalne. Jautāju viņai, kas ir pastorālais konsultants un kā augstskola sagatavo šim darbam.
Kas vispār ir garīgā jeb pastorālā aprūpe? Kam un kad tā ir nepieciešama?
Paldies par iespēju runāt par šiem jautājumiem laikā, kad kovidkrīze, karš Ukrainā, finansiālā nestabilitāte un neskaidrība par nākotni ir izraisījusi tik sarežģītu situāciju pasaulē un Baznīcā un aktualizējusi pārdomas par dzīves jēgu, labo un ļauno, cilvēka dvēseli, ticību, paļāvību un cerību. Šobrīd mēs visi jūtamies satricināti un ievainoti, tādēļ rūpes, garīgā jeb pastorālā aprūpe ir nepieciešama mums visiem.
Pastorālās aprūpes vienkāršu, taču zīmīgu skaidrojumu sniedz šī jēdziena vācu un krievu valodā lietotie termini – Seelsorge (vācu val.) vai dušepopečičeļstvo (krievu val.). Burtiski tulkojot – dvēseļu aprūpe, darbības, kas fokusētas uz cilvēka dvēseli, par kuru kāds rūpējas. Angļu valodas termins pastoral care – burtiski – priestera/mācītāja aprūpe, akcentē to, ka par dvēseli rūpējas ordinēts kalpotājs. Vārds pastorāls ir cēlies no vārda latīņu vārda pastor – ‘gans’, kas liek mums atcerēties Jēzu kā Labo Ganu, kas rūpējas par savām avīm.
Ierasts domāt, ka garīgu aprūpi sniedz priesteri, klostermāsas, bet RARZI izglītības programma Pastorālais konsultants lauž šo stereotipu. Te studē laji – vīrieši un sievietes. Kas ir pastorālais konsultants un kāda ir viņa misija?
Protams, Jēzus – Dievs, ir mūsu Gans un dvēseļu aprūpētājs, taču Viņš arī mūs aicina līdzdarboties rūpēs par cilvēku dvēselēm, to pestīšanu un garīgo izaugsmi. Pirmkārt, tie, protams, ir priesteri, diakoni un klostermāsas, kas katrs savā īpašā veidā gatavojušies sniegt garīgo aprūpi, ieguvuši atbilstošu izglītību, un tas ir viņu aicinājums. Taču arī laji ir aicināti iegūt atbilstīgu teoloģisko un pastorāli psiholoģisko izglītību, lai kalpotu pastorālās aprūpes jomā.
Garīgo aprūpi sarežģītās dzīves situācijās ar uzklausīšanu, aizlūgšanu, garīgo un emocionālo atbalstu līdzcilvēkam var sniegt ikviens kristietis. Taču ne vienmēr viņi atbilstīgi sagatavoti, lai darītu to kompetenti. Ir gadījies dzirdēt, ka kristieši bez piemērotas teoloģiskās un psiholoģiskās formācijas cilvēkus ir psiholoģiski ievainojuši vai izplatījuši nezinātniskas un teoloģiski maldīgas idejas. Pastorālā konsultēšana ir viena no pastorālās aprūpes jomām. Lai vairāk iepazītos ar pastorālo konsultēšanu, to, kāda ir tās būtība un kādā veidā tā ir izplatīta dažādās kristīgajā konfesijās pasaulē, iesaku izlasīt mūsu lektores Ineses Lietavietes rakstu “Pastorālā konsultēšana – dialogs starp reliģiju un zinātni”, kas ir publicēts 2020. gada “Katoļu Kalendārā”, kā arī www.katolis.lv.
RARZI 2009. gadā radās ideja izveidot profesionālā maģistra studiju programmu ar kvalifikāciju pastorālais konsultants, lai laji varētu labāk kalpot Baznīcā un citās institūcijās: slimnīcās, cietumos, sociālās aprūpes iestādēs. Taču šādas profesijas nebija LR Profesiju klasifikatorā, tādēļ, lai varētu licencēt studiju programmu, RARZI pārstāvji kopā ar citu konfesiju profesionāļiem izveidoja pastorālā konsultanta profesijas standartu, kas kopš 2010. gada 14. decembra ir iekļauts Profesiju klasifikatorā. Nesen šis standarts tika aktualizēts un pārstrādāts. Tagad tas skan šādi:
„Pastorālais konsultants ir speciālists, kurš ieguvis augstāko izglītību reliģijā vai teoloģijā un profesionālo kvalifikāciju pastorālajā konsultēšanā, kas veic vienas vai vairāku personu, ģimeņu un grupu garīgo aprūpi un konsultēšanu, integrējot reliģiskos resursus un humanitāro, sociālo un izglītības zinātņu atziņas, lai veicinātu personības vispusīgu garīgo un psiholoģisko attīstību, kā arī lai sniegtu atbalstu daudzveidīgu garīgu, psiholoģisku un sociālu problēmu risināšanā. (..) Pastorālais konsultants strādā reliģiskajās draudzēs un institūcijās garīgās aprūpes un izglītības jomā, un atbilstoši savai kompetencei var veikt katehēta, garīgās aprūpes veicēja, ģimeņu konsultanta pienākumus. Pastorālais konsultants var veikt kapelāna pienākumus veselības un sociālās aprūpes iestādēs, ieslodzījuma vietās, militārajās struktūrās un citos uzņēmumos, kā arī sniegt pakalpojumus privātpraksē.”
Ar ko pastorālā konsultēšana atšķiras no psihologa konsultācijas un vienkārši rekolekcijām?
Pastorālā konsultēšana ir samērā līdzīga psihologa konsultācijai, taču atšķirība ir konsultanta sagatavotībā un konsultācijas mērķos un saturā. Psiholoģiskā konsultēšana, kā to ir definējušas J. Ļevina un K. Martinsone, ir psihologa un klienta brīvprātīga sadarbība, kas izpaužas kā īpaši veidots dialogs, lai palīdzētu klientam risināt psiholoģiskas grūtības un / vai sekmētu izaugsmi. Psihologs ar atbalstu, iedrošināšanu, aktīvas uzklausīšanas u.c. metodēm un tehnikām palīdz formulēt mērķus, izpētīt problēmas aspektus, aktualizēt resursus, pieņemt lēmumus, plānot darbību.
Pastorālais konsultants arī dara to pašu, izmanto līdzīgas izvērtēšanas un terapeitiskās sarunas vadīšanas tehnikas, taču, kā norāda Gatis Līdums, pastorālais konsultants ir kompetents strādāt ar reliģiskajiem jautājumiem, integrējot tos plašākā klienta dzīves kontekstā, kā arī aicināts sekmēt klienta garīgo un morālo attīstību, padziļināt ticības izpratni, būt par līdzgaitnieku garīgās izaugsmes procesā. Pastorālajā konsultēšanā konsultants balstās uz Svēto Rakstu autoritāti un savas Baznīcas mācību, kā arī humanitāro un sociālo zinātņu atziņām. Rekolekcijās pastorālā konsultēšana ir organiska sastāvdaļa, jo parasti rekolekcijās ir iespējamas individuālas sarunas ar priesteri vai rekolekciju vadītāju.
Kādus priekšmetus un kāpēc RARZI jāstudē cilvēkam, kas vēlas kļūt par pastorālo konsultantu; citiem vārdiem – kādas zināšanas un prasmes ir nepieciešamas, lai veiktu šo darbu?
Lai veiktu savu kalpojumu, pastorālajam konsultantam ir jāprot klienta problēmu vai situāciju aplūkot un analizēt no teoloģijas un Baznīcas mācības, kā arī sociālo zinātņu skatupunkta. Tādēļ viņam jāiegūst laba formācija teoloģijā, kā arī sociālajās un humanitārajās zinātnēs. RARZI maģistra programmas studenti sākumā iegūst bakalaura grādu reliģijas zinātnēs vai teoloģijā un tad maģistra programmā padziļina teoloģiskās zināšanas Bībeles teoloģijā, dogmatikā, morālteoloģijā, pastorālteoloģijā katehētikā un garīgās dzīves teoloģijā. Atsevišķos gadījumos, ja pirms tam ir iegūts bakalaura grāds kādā citā nozarē, sākumā ir jāapgūst katoliskās teoloģijas pamatkurss RARZI mūžizglītības programmā, un tad var iestāties maģistra programmā un iegūt pastorālā konsultanta kvalifikāciju. Paralēli teoloģijas studijām studenti padziļina zināšanas antropoloģijā, ētikā un komunikācijas zinātnēs, kā arī apgūst psiholoģijas fundamentālās un lietišķās nozares – attīstības, sociālo, personības, klīnisko, reliģijas un pastorālpsiholoģiju. Paralēli teorētiskajai formācijai, notiek arī praktiskā formācija. Studiju procesā studenti iziet praksi katehētikā, kapelāna darbā un ģimeņu un saderināto pastorālajā aprūpē, lai iegūtu prasmes un kompetences dažādās pastorālā konsultanta darbības jomās.
Vai RARZI programmas absolvents var konsultēt citas konfesijas vai reliģiskās pārliecības cilvēku?
Jā, viņam ir jābūt spējīgam konsultēt arī citu konfesiju un nepieciešamības gadījumā arī citas reliģiskās pārliecības cilvēku, jo RARZI studiju programmā ir kurss Starpreliģiju un starpkonfesionālais dialogs pastorālajā darbā. Viens no pastorālā konsultanta uzdevumiem ir respektēt klienta reliģiskos un konfesionālos uzskatus, viņš nedrīkst uzspiest savas konfesijas uzskatus un prakses. Kapelāniem, kas strādā slimnīcās, cietumos vai militārajās struktūrās, ir jābūt spējīgiem sniegt pastorālo aprūpi dažādu uzskatu cilvēkiem. Turklāt RARZI ir aicināti studēt ne tikai katoļi, jo RARZI ir vienīgā augstskola Latvijā, kurā var iegūt pastorālā konsultanta profesiju un profesionālo maģistra grādu reliģijā.
Kur strādā RARZI absolventi? Cik daudziem ir izdevies un ir bijusi vēlēšanās strādāt kā pastorālajiem konsultantiem?
RARZI maģistra programmas ar pastorālā konsultanta kvalifikāciju absolventi strādā dažādās jomās – gan kā kapelāni slimnīcās vai ieslodzījuma vietās, bruņotajos spēkos, gan arī kā konsultanti Baznīcas organizētās iestādēs pastorālā un sociāli karitatīvā darba jomās, piemēram, Latvijas Luterāņu baznīcas Diakonijas centrā, Svētās Ģimenes mājā. Daži kalpo kā katehēti, vada svētceļojumus, lūgšanu grupas un veic citas pastorālās un sociālas aktivitātes. Varbūt ne visi no viņiem strādā oficiālu darbu pastorālā konsultanta profesijā, taču noteikti RARZI iegūtās zināšanas palīdz veikt daudzveidīgu pastorālo kalpojumu Baznīcā un arī sekulārās iestādēs.
Kādas ir pastorālo konsultantu iespējas attīstīt savas prasmes pēc RARZI izglītības iegūšanas?
RARZI jau vairākus gadus veido izglītojošus seminārus par teoloģijas un psiholoģijas dialoga tēmām, aplūkojot dažādas aktuālas tēmas, kas saistītas ar garīgumu un psihisko veselību. Ir bijuši semināru cikli par garīgās veselības robežjautājumiem, seksualitāti un garīgumu, kuros piedalījās ārsti psihiatri, seksologi, psihoterapeiti, kā arī dažādu konfesiju garīdznieki un teologi. Uz šiem semināriem ir aicināti ne tikai pastorālie konsultanti, bet arī citi pastorālie darbinieki un ikviens interesents. Ceram turpināt šos seminārus, tuvākais seminārs plānots oktobrī Psiholoģijas dienu ietvaros un būs veltīts emocionālās izdegšanas tēmai.
Nesen esam arī nodibinājuši Pastorālās aprūpes profesionāļu asociāciju, kuras mērķis ir apvienot garīgās aprūpes profesionāļus, kas vēlas pēc iespējas pilnīgāk īstenot savu profesionālo aicinājumu Evaņģēlija garā, izmantojot mūsdienu zinātnes atzinumos un pētījumos pamatotas metodes. Asociācijai ir aicināti pievienoties garīgās aprūpes profesionāļi – psihologi, pastorālie darbinieki, pastorālie konsultanti, garīgie vadītāji, kapelāni, psihoterapeiti, teologi, ārsti, sociālie darbinieki u.c., kuri ieguvuši vismaz maģistra grādu savā nozarē un apņemas darboties saskaņā ar Pastorālās aprūpes profesionāļu asociācijas ētikas kodeksu. Vairāk par asociāciju varēs uzzināt oktobra seminārā.
Pastorālais konsultants – tas ir dzīves aicinājums vai profesija?
Man šķiet, ka tas ir gan aicinājums, gan profesija. Ikviens kalpojums Baznīcā ir saistīts ar Dieva aicinājumu, Dievs ir tas, kas pirmais mūs mīl un aicina kalpot saviem līdzcilvēkiem, kā arī piešķir šim kalpojumam nepieciešamās Svētā Gara dāvanas. Taču, lai kompetenti veiktu šo kalpojumu, ir nepieciešama atbilstoša formācija un izglītība – teoloģiskā, psiholoģiskā, garīgā. Ir nepieciešama dzīva ticība, aktīva garīgā dzīve, kā arī sevis, savu ierobežojumu un ievainojumu izpratne. Ir jāiegūst atbilstīga izglītība, nepārtraukti jāpilnveidojas, ieteicama pašterapija, garīgā vadība un līdzgaitniecība, kā arī profesionālās supervīzijas.
Kādā gadījumā tu sūtītu cilvēku pie pastorālā konsultanta uz konsultāciju?
Man šķiet, ka pastorālais konsultants ir tāds kā primārās aprūpes speciālists, pie kura varētu garīgajos jautājumos vērsties vispirms. Priesteru Latvijā nav daudz, viņi ir ļoti pārslogoti ikdienā. Bieži viņi svin Svēto Misi vairākās draudzēs, uzklausa grēksūdzes, sniedz svētos sakramentus, apmeklē slimniekus, vada laulību un bēru dievkalpojumus un arī draudzes reliģisko un saimniecisko dzīvi. Bieži vien viņiem nav iespējas veltīt laiku ilgākai sarunai un garīgā atbalsta sniegšanai.
Pastorālais konsultants varētu rūpīgi uzklausīt cilvēku, lai saprastu, kāda veida atbalsts viņam nepieciešams, un tad ieteiktu viņam vērsties pie katehēta (ja viņš pats draudzē nepilda šīs funkcijas), pie priestera uz grēksūdzi vai saņemt citus sakramentus – Kristību, Slimnieku sakramentu u.c. –, vai arī, ja tas nepieciešams, meklēt psihologa, ārsta psihoterapeita vai psihiatra konsultāciju. Viņam ir jāprot atšķirt, vai problēma ir primāri saistīta ar garīgo vai psihiskās veselības jomu. Viņam ir jāsaprot savas robežas un nav jāuzņemas tās funkcijas, kas nav viņa kompetencē.
Man šķiet, ka pastorālajam konsultantam ir jābūt atbalsta speciālistam draudzē, reliģiskajā kopienā vai arī citā sekulārā institūcijā, kas ir gatavs uzklausīt, sniegt kompetentu atbalstu un norādīt virzienu garīgu, psiholoģisku un sociālu problēmu risināšanā.
Ingrīda Lisenkova
